E l' amazir, pol pluriyal des nos et des addjectifs, gn a pont d' rîle unike.

«ⵉⴼⵍⵍⴰⵃⵏ ⵉⵎⴰⵣⵉⵖⵏ» (Les Hahatîs sont des Berberes) (avou 2 pluriyals omrins erîlés)

Årvier do walon, les sustantifs pluriyals si prononcèt todi d' ene ôte façon ki l' singulî.

Mins on trouve tolminme sacwants rîlêyes.

Li pluriyal des omrins nos finit foirt sovint pa -ⵏ (-en). Mins gn a sacwants cas.

Omrins pluriyals difoûtrins a- / i…n candjî

C' est des sustantifs omrins ki cminçnut pa ⴰ- (a-) et ki l' pluriyal kimince pa ⵉ- (i-) et fini pa -ⵏ (-n). Les letes do mitan n' candjèt nén :

Li dierin mot est calké d' l' arabe, sifwaitmint k' ene rîlêye bén claire di nos d' mestîs :

Mins bråmint des sfwaits nos ont-st eto on no tipike e-n amazir.

Gn a eto les nos prôpes di dmorants ki shuvèt l' minme rîle (loukîz sol prumire imådje).

Mins, cwand l' dierinne lete, c' est ene voyale -ⵉ (-i) ou -ⵓ (-o), cisse voyale la divént -ⴰ (-a) :

  • ⴰⵥⵔⵓ / ⵉⵥⵔⴰⵏ (aẓro / iẓran) : pire(s), cayô(s)
  • ⴰⵢⴷⵉ / ⵉⵢⴷⴰⵏ (aydi / iydan) : tchén(s)

Omrins pluriyals des sustantifs ki cmincèt pa i candjî

Si l' prumire lete, c' est ⵉ- (i-), li pluriyal si fwait del minme façon (mins adon, li prumire lete ni candje nén). Mins gn a sovint do disrîlaedje al fén do mot, a môde d' on pluriyal divintrin :

  • ⵉⵣⵉ / ⵉⵣⵔⴰⵏ (izi / izran) : moxhe(s)
  • ⵉⵜⵔⵉ / ⵉⵜⵔⴰⵏ (itri / itran) : stoele(s)
  • ⵉⴳⵔ / ⵉⴳⵔⴰⵏ (iger / igran) : tchamp(s)
  • ⵉⵎⵉ / ⵉⵎⴰⵡⵏ (imi / imawen) : boke(s)

Pluriyals divintrins di sustantifs omrins ki cmincèt pa a- candjî

Li minme piceure di pluriyal divintrin si rescontere eto po les sustantifs ki cminçnut pa ⴰ- (a-)

  • ⴰⴳⵔⵜⵉⵍ / ⵉⴳⵔⵜⴰⵍ (agertil / igertal) : carpete(s) di hårdêye
  • ⴰⵖⵢⵓⵍ / ⵉⵖⵢⴰⵍ (aghyul / ighyal) : ågne(s), bådet(s)
  • ⴰⵙⵔⴷⵓⵏ / ⵉⵙⵔⴷⴰⵏ (aserdon / iserdan) : moulet(s)

Des cis k' i gn a n' candjnut nén leu bodje

  • ⴰⴳⴹⵉⴹ / ⵉⴳⴹⵉⴹ (agDiD / igDiD) : oujhea(s)

Sustantifs femrins pluriyl avou l' cawete -in candjî

Les sustantifs femrins kimincèt cåzu todi pa ⵜ- (t-), ki dmeure la ossu e pluriyal : I candjnut djusse li coron, ki dvént -ⵉⵏ (-in) estô del cawete -ⵜ (-t) do singulî

  • ⵜⴰⵡⵔⵉⵔⵜ / ⵜⴰⵡⵔⵉⵔⵏ (tawrirt / tawririn) : tiene(s) / tier(s)
  • ⵜⵇⵇⴰⵢⵜ / ⵜⴰⵇⵇⴰⵢⵉⵏ (taqqayt / taqqayin) : pirete(e), pepin(s)
  • ⵜⴰⵣⴰⵔⵜ / ⵜⴰⵣⴰⵔⵉⵏ (tazart / tazarin) : fikî(s)

Mins gn a des ôtes ki, come les sustantifs omrins, vont candjî li voyale -ⴰ- (-a-) do prumî pî ki va divni -ⵉ- (-i-)

  • ⵜⴰⵎⵖⴰⵔⵜ / ⵜⵉⵎⵖⴰⵔⵉⵏ (tamghart / timgharin) : kimere(s)
  • ⵜⴰⴼⵍⵍⵓⵙⵜ / ⵜⵉⴼⵍⵍⵓⵙⵏ (tafelloust / tifellousin) : poye(s)
  • ⵜⴰⵔⵉⴽⵜ / ⵜⵉⵔⵉⴽⵉⵏ (tarikt / tirikin) : sele(s) (po aler a tchvå)

Sustantifs femrins avou on pluriyal e -a candjî

Sacwants sustantifs femrins fwaiynut leu pluriyal avou l' cawete -a :

  • ⵜⵉⴳⵎⵎⵉ / ⵜⵉⴳⵓⵎⵎⴰ (tigemmi / tigomma) : måjhon(s)
  • ⵜⴰⵣⵡⵉⵜ / ⵜⵉⵣⵡⴰ (tizwit / tizwa) : moxhe(s) al låme
  • ⵜⵉⴳⴳⵓⵔⵜ / ⵜⵉⴳⴳⵓⵔⴰ (tiggurt / tigura) : ouxh(s)

On trouve ci pluriyal la, avou, so des mots sont calkés d' l' arabe marokin

  • ⵜⴰⵃⴰⵏⵓⵜ / ⵜⵉⵃⵓⵏⴰ (taHnot / tiHona) : botike(s)
  • ⵜⴰⵙⴰⵔⵓⵜ / ⵜⵢⵙⵓⵔⴰ (tasarot / tisora) : clé(s)

ⵜⴰⵊⵍⵍⴰⴱⵉⵜ / ⵜⵉⵊⵍⵍⵓⴱⴰ (tajellabit / tijelloba) : djelaba (longue cote disk' a tere)

Sustantifs femrins å pluriyal divintrin candjî

Come po les sfwait mots omrins, c' est sovint ene voyale -ⴰ- (-a-) ki vént dins l' dierin pî

  • ⵜⴰⵎⴰⵣⵉⵖⵜ / ⵜⵉⵎⵉⵣⴰⵖ (tamazight / timizagh) : veye(s), payis
  • ⵜⴰⴳⵍⴰⵢⵜ / ⵜⵉⴳⵍⴰⵢ (taglayt / tiglay) : oû(s)

On l' rescontere sovint po les raptitixhants mots (todi femrins)

  • ⵜⴰⴳⵍⵣⵉⵎⵜ / ⵜⵉⴳⵍⵣⴰⵎ (tagelzimt / tigelzamt) : pitite hawe / pititès hawes
  • ⵜⴰⴳⵔⵜⵉⵍⵜ / ⵜⵉⴳⵔⵜⴰⵍ (tagertil / tigertal) : pitite carpete / pititès hawes
  • ⵜⴰⵎⴰⵥⵥⵓⵖⵜ / ⵜⵉⵎⵥⵥⴰⵖ (tameZZoght / timeZZagh) : pitite oraye / pititès hawes

Omrins addjectifs candjî

Les omrins addjectifs si cdujhèt come les sustantifs

  • ⴰⵡⵔⴰⵖ / ⵉⵡⵔⴰⵖⵏ (awragh / iwraghen) : djaene(s)
  • ⴰⵣⴳⵣⴰⵡ / ⵉⵣⴳⵣⴰⵡⵏ (azegzaw / izegzawen) : vete(s) / vert(s)
  • ⴰⵣⴳⴳⵯⴰⵖ / ⵉⵣⴳⴳⵯⴰⵖⵏ (azeggagh / izeggaghen) : rodje(s)
  • ⴰⵔⵊⴷⴰⵍ / ⵉⵔⵊⴷⴰⵍⵏ (arjdal / irjdalen) : xhalé, clepeu(s)
  • ⴰⴱⵓⴽⴰⴹ / ⵉⴱⵓⴽⴰⴹⵏ (abokad / ibokaden) : aveule(s)[1]

Hårdêye difoûtrinne candjî

Sacwant sustantifs avou on pluriyal omrin erîlé (dedja studyîs so Wiccionaire walon)

Sourdants candjî

  1. Sourdant:Pitite_croejhete_do_techelheyte_d'_Ayit_Bouguemmesse p. 17-28.